Saldus

Efeja uzkāpusi kādu 5 metru augstumā Saldus pilsētas kapos. Pagājušā ziema bija ļoti auksta un daudzas efejas ir apsalušas, šī šķiet ir izturējusi. Vērīgāk ielūkojoties tomēr var pamanīt dažas lapiņas ir apbrūnējušas.

Nauda - Uzakitījums - Terorisms

Baņķieriem – Starptautiskajam Naudas Kartelim jeb Parādu Terorismam ir milzīga loma Romas parādu verdzības iekārtā. Nauda, kuru mēs lietojam, ne ar ko neatšķiras no visiem zināmās Monopola spēles naudas papīrīšiem. Tas ir papīrītis ar iztēlotu vērtību, kuram nav patiesas, reālas un, piemēram, ar zeltu nosegtas vērtības. Parādu verdzības galvenais instruments ir papīra nauda, kura vienīgais uzdevums ir parādu palielināšana.
Parādi nozīmē verdzību.
Nauda ir arī daļa no reliģiska rituāla, tādēļ galvenā starptautisko darījumu valūta (dolārs) ir izkrāsots ar uzrakstu “In God We Trust” (Mēs Uzticamies Dievam).
>Daļa no jums, kas šo lasa, iespējams nezina, kas šinī gadījumā slēpjas aiz vārda Dievs. Tas ir nevis debesu valstības “priekšnieks”, bet gan tā likumīgs pārstāvis uz Zemes. 11. gadsimtā tika noslēgts līgums, kas par pārstāvi iecēla Pontificus Maximus, Kristus Vikāru, kura dēvē par Romas Pāvestu.

Ko nozīmē Vikārs? Tas ir likumīgs pārstāvis un pilnvarotais. Ja redzi uz aktiem vai dokumentiem, piemēram, naudas, līgumiem, prezidentu vai valdības cilvēku zvērestiem, zvērestiem tiesā, vārdu Dievs, tad atceries, ka tas burtiski un juridiski runa iet par Pāvestu.

Tu to nezināji? Vai tu zini, kas ir Patiesā Pasaules Valūta?

Patiesā Pasaules Valūta ir cilvēks. Cilvēki pēta un atklāj vērtīgus resursus un minerālu atradnes, tie tās apgūst, iedod tām formu dažādu pārdodamu priekšmetu izskatā un izplata, kā vērtīgus pakalpojumus un produktus. Miljoniem cilvēkus, kuri ir iesaistīti šo darbiņu veikšanā visā pasaulē, pulcē un vada aptuveni 2000 cilvēku, un pašas vērtīgākās atradnes atrodas dažu simtu cilvēku īpašumā un pārvaldībā.

Naudas būtība ir Uzskaites veikšana uzņēmumā. Jo vairāk tu strādā, jo tev lielāks daudzums Uzskaitās. Jo vairāk tu maksā nodokļus, jo vairāk Uzskaitītā tiek atņemts. Citiem vārdiem sakot, kad viņi vēlas tev dot mazāk preču, resursu un pakalpojumu, kā atalgojumu par tavu nodarbinātību, viņi paaugstina nodokļus un atņem vairāk tevis Uzskaitītā.

Parāds rodas no tā, ka tu vai valsts nevēlas vai nevar gaidīt līdz Uzskaitījums uzkrājas, bet vēlas vai ir spiesti to iegūt uzreiz.

Bankas aizdod tev Uzskaitījumu, kuru tās rada no “zila gaisa” - bez tā uzkrāšanas. Tomēr tās to aizdod ar brīdinājumu – tev ir jāatdod atpakaļ vairāk Uzskaitījuma, nekā Baņķieri radīja. Tas, protams, ir vēl viens nodokļa veids, kura rezultātā tu vai valstis tiek apbalvotas ar samazinātu pieeju resursiem, materiāliem labumiem un pakalpojumu daudzumam.

Parāds nozīmē verdzību – jo lielākos parādos Baņķieri tevi iedabū, jo vieglāk pārvaldāms esi gan tu, gan valsts. Tev ir jābūt nodarbinātam, lai varētu veikt aizņēmuma atmaksu. Tas nozīmē, ka tu būsi nodarbināts vairāk, ilgāk un smagāk, bet saņemsi par to mazāku atalgojumu.

Ļoti iespējams, ka tu sagādāsi mazāk problēmu, neuzņemsies riskus, nešūposi laivu un neapšaubīsi “Esošo”. Tev māca, ka, lai vienmēr varētu uz “sitienu” iegūt Uzskaitījumu, tev savi maksājumi ir jāveic laikā. Cilvēkiem ir iemācīts būt nodarbinātiem Uzskaitījuma labad, turklāt dzīvot tā, lai aizdevējiem vienmēr būtu vēlme aizdot pēc tava vai valsts pieprasījuma vēl vairāk.

Tev tas izpaužas kā kredītvēsture, valstij tas ir kredīt reitings.

Izklausās lieliski - tu iegūsti savā lietošanā lietas un resursus šodien – nevis pēc ilgstošas uzkrāšanas. Tomēr realitāte var būt ļoti, ļoti novājinoša – jo vairāk esi aizņēmies, jo vairāk papildus Uzskaitījuma tev ir jāatdod.

Laikam ejot tava neatkarība un suverenitāte un izvēles brīvība attiecībā uz savu dzīvi burtiski saplok zem parādu kalna nastas – tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan valstīm.

Šobrīd, ja neesi nevienam parādā, ja maksā skaidrā naudā un pat esi iekrājis Uzskaitījumu, tu tik un tā esi parādā vairākus tūkstošus Latu – tā ir tava Valsts parāda daļa.
Liela daļa tavu nodokļu aiziet Valsts aizņēmuma procentu maksājumos Starptautiskajam Naudas Kartelim jeb Parādu Teroristiem. Protams, valdībai ir un būs jāaizņemas ar vien vairāk un vairāk, jo tā var atļauties atmaksāt tikai procentu maksājumus.
Iekārta darbojas šādi – tā iedrošina aizņemties tev un valstij vairāk nekā jebkad ir iespējams atdot. Ja tas tiek sasniegts, tad neatkarīgi no tavu sviedru, asaru, asiņu un darba daudzuma, visi ieķīlātie valsts un tavi īpašumi, kā arī vērtības galu galā nonāk Banku pārziņā.

Ja tu pats nepakļausies un neaizņemsies, tad to tavā vietā izdarīs valsts, valdība vai pašvaldība, kas novedīs pie tā paša iznākuma – īpašumu atsavināšanas pēc noteikta laika.

Iekārta ir krāpnieciska, un galvenais ekonomikas sagrūšanas iemesls ir Uzskaitījuma “krāna” aizgriešana. Šobrīd un turpmākajos gados tiks atsavinātas tās vērtības un īpašumi, kuru dēļ cilvēki ir strādājuši un krājuši – mājas, slimnīcas, skolas un automašīnas.

Nozagtā izvēles brīvība pārspēka priekšā.

„Aplūkosim tuvāk jēdzienu „Brīva Izvēle”. Tēmai nav nekāda sakara ar seno filozofisko „brīvās gribas” problēmu un determinismu (filozofiska mācība par to, ka visi notikumi ir neizbēgamas agrāku cēloņu sekas). Pieņemsim uz mirkli, ka tiešām mūsu pieredzētais ir bijis mūsu izvēļu vadīts. Pieņemsim, ka nav svarīgi vai mūsu izvēles ir nejauši noteiktas vai ārpus nejaušības. Mūsu tēma skar nevis to, kā mēs izvēlamies no dotajiem variantiem, bet gan to, kādi izvēļu varianti mums ir pieejami.

Iedomājieties cilvēku pastaigājamies pa ielu. Pēkšņi viņš jūt aukstu ieroci pie sava kakla un dzird balsi sakām: ”Naudu vai dzīvību!” Viņam tiek piedāvāta izvēle, tomēr viņš labprāt izvēlētos citu variantu. Viņš iespējams nosauktu to, kam viņš dotu priekšroku: ”Patiesību sakot, es labprāt paturētu naudu un turpinātu doties tālāk bez ievainojumiem, tāpat, kā pirms jūsu parādīšanās.” Tomēr šī iespēja ir liegta dēļ piespiedu apstākļiem.

Anarhiskas situācijas parasti piedāvā cilvēkiem tieši šādas ierobežotas un nepievilcīgas izvēles iespējas. Iedomājies pārpildītā teātrī izceļamies ugunsgrēku. Ja kāds pietiekami ātri uzņemtos vadību, un cilvēki atsauktos ar sadarbību, panika un nekārtības varētu tikt novērstas un būtu iespējams akurāts iziešanas mēģinājums. Ja netiktu ieviesta sabiedriska kārtība, bīstama „katrs par sevi” rīcība būtu sagaidāma. Kaut arī to neviens to nevēlas un no tā negūst labumu. Pēkšņi rodas iekārta, kuru cilvēki nav radījuši ar nolūku, tomēr tā ierobežotu izvēles iespējas ugunsgrēkā nokļuvušiem cilvēkiem. Katrs cilvēks iespējams saskartos ar šādiem variantiem: “Es varu palikt šeit un sadegt vai arī varu mēģināt tikt ārā pa ceļam iespējams nomīdot citus.” Cilvēki, kuri nav ne asinskāri, ne pašnāvnieciski, ir spiesti izvēlēties vienu no variantiem.

Kad negribēta nospiedoša situācija „noslēdz” visas pieņemamās izvēles iespējas, sekojošā izvēle nevar tikt uzskatīta par brīvu...”

Fragments no Andrjū Bārds Šmūklera grāmatas „Cilšu līdzības”

Cilšu līdzība.

Iedomājies cilšu grupu, kuras dzīvo aizsniedzamā attālumā. Kādas ir izvēles iespējas ciltīm, kuras apdraud viena spēcīga un godkārīga kaimiņu cilts? Iespējas ir ierobežotas. Tomēr daudz būtiskāks ir fakts, ka visa sistēma tiek piesūcināta ar pārspēka (viena no varas izpausmēm) principu. Apdraudēto cilšu (sabiedrību) izvēles ir ierobežotas ar četriem variantiem:

- Aiziešana – ja ir uz kurieni, ir pagaidu risinājums, jo spēka pielietotāji izplešas.

- Sagrāve – vājākie ir stiprāko žēlastības varā, un stiprākie parasti nežēlo

- Pārvēršana – ja arī vājākie izdzīvo, tiem ir ierobežotas iespējas turpināt dzīvot „pa vecam”. Cik lielā mērā tiek pārveidota pakļautā sabiedrība, parasti ir atkarīgs no tiem, kuriem ir pārspēks.

- Atdarināšana – ja pārspēks nav pārāk liels un ir laiks sagatavoties un novērot pārspēku, tad var sagatavoties un pretoties uzbrukumam (fiziskam vai psiholoģiskam). Šī iespēja neparedz sabiedrības palikšanu „pa vecam” – sabiedrībai ir jāmainās. Labs piemērs tam ir Japāna pēc Otrā Pasaules kara. Šis variants neparedz līdzšinējā sabiedrības vieda saglabāšanos – tai ir jāpārveidojas.

Latvijā uz iedzīvotājiem tiek pielietots daudzpakāpju spēks. Viszemākais ir Latvijas Satversmē noteiktais spēka un varas koncentrēšanas mehānisms izmatojot vēlēšanu sistēmu – Saeima. Saeimai ir gandrīz neierobežots spēks diktēt sabiedrības un katra cilvēka dzīves veidu. Valsts varas mehānisms rada sabiedriskās iekārtas likumus, tos ievieš un kontrolē to izpildi. Tās pakļautībā ir nodokļu, sodu un nodevu iekasēšanas institūcijas, monopoluzņēmumi un citi lieli uzņēmumi, kas rada līdzekļus pārspēka saglabāšanai un realizēšanai. Valsts varas pārspēka vienīgās raizes ir sev labvēlīga sabiedrības viedokļa veidošana, kas Latvijas gadījumā, tai padodas ļoti labi – Saeimā bieži tiek ievēlēti vieni un tie paši „pāri darītāji” jeb pārspēka praktizētāji. Sabiedrības viedokļa veidošana notiek caur mediju telpu, kura „nešūpo laivu”, jo labprāt gūst peļņu no ieņēmumiem no politiskās propagandas.

Saeimas un valdības spēks tiek ierobežots un vadīts „pareizajā virzienā” no ES, SVF, Pasaules Bankas, Skandināvijas finanšu mahinatoriem (teroristiem) un Krievijas. Katram no viņiem ir savas intereses Latvijā. Šīm vienībām piemīt vai nu militārs, vai finanšu vai arī institucionāls pārspēks (vai arī visi kopā), kas ir lielāks par Latvijas valdības, Saeimas vai sabiedrības spēku, tādēļ Latvijā parasti notiek slepenībā tīta bezierunu pakļaušanās jeb Pārveidošanās.

Latvijas (tāpat kā citu valstu un cilšu) gadījumos, pārspēka vadītas, Saeima un valdība nav instrumenti sabiedrības rokās. Patiesībā mēs, tu un es kļūstam par instrumentiem Pārspēka rokās. Vajadzīgais godprātīgums gan cilvēku nepieciešamību apmierināšanai (skatīt, piemēram, par bērnu sūdzībām par badu šeit), gan kultūras vingrināšanai (skatīt, piemēram, Dziesmu Svētku pārtraukšanu šeit) paliek nepiepildīts pasaulē, kurā valda Pārspēks.